Bērnu bailes

Inlctu0culi; deviantart.comBailes ir ikviena cilvēka emocionāla reakcija un tās darbojas kā aizsargmehānisms stresa situācijā. Ikvienas bailes ir ne tikai psiholoģiska reakcija, bet arī fizioloģiski ķermeņa procesi- paaugstināts asinsspiediens, pulss, adrenalīna līmenis utt. Lai gan biežāk baidās emocionāli jūtīgi bērni, tomēr ikviens bērns savā attīstībā pārdzīvo periodus, kad ir īpaši jūtīgs pret apkārtējo pasauli. Baiļu izjūta mainās un ir atkarīga no bērna vecuma. Mainoties bērna domāšanai, lietu izpratnei un pašvērtējumam, mainās arī pārdzīvojums, kas saistīts ar bailēm.

Bērniem zīdaiņu vecumā bailes vistiešākajā veidā ir saistītas ar mātes klātesamību vai neesamību un bērna fizioloģisko un emocionālo vajadzību apmierināšanu. Zīdaiņi var izjust bailes no visa jaunā un nepazīstamā (cilvēkiem, priekšmetiem, telpas, skaņas utt).

Pirmsskolas vecuma bērniem raksturīgas bailes, kas visbiežāk nav saistītas ar realitāti. Piemēram bailes no tumsas, sāpēm, dažādiem pasaku tēliem, briesmoņiem.

Skolas vecuma bērnu bailes bieži ir eksistenciālas. Bērni baidās no kara, dabas katastrofām, nāves (savas un tuvinieku), uguns. Strauji attīstās abstraktā domāšana un bērni daudz fantazē, spriedelē par apgalvojumu ticamību. Aktuāla kļūst māņticība un tas rada labvēlīgu vidi dažādu baiļu attīstībai.

Pusaudžu bailes visbiežāk saistītas ar iekļaušanos sociālajā vidē un savstarpējām attiecībām. Pusaudži baidās būt savādāki, būt atstumti.

Visbiežāk bērni izaug no savām bailēm, jo mainās viņu izpratne un dzīves pieredze. Ikviena baiļu pārvarēšanas stratēģija, ko mācām saviem bērniem, būs noderīga viņu turpmākajā dzīvē. Tā sagatavo un trennē prasmes, kas palīdzēs tikt galā ar daudz nopietnākiem dzīves izaicinājumiem.

Tomēr, ir pazīmes, kas liecina par neveselīgām bailēm un to, ka bērns nespēj pats tikt galā ar pārdzīvojumu:

  •  impulsivitāte, izvairīšanās, apmulsums
  • nervozas kustības, nervu tiki
  • problēmas ar iešanu gulēt, aizmigšanu
  • nosvīdušas rokas
  • paātrināta sirdsdarbība un elpošana
  • fiziskas sūdzības: galvassāpes, vēdersāpes, trīcēšana, slikta dūša utml.

Ja bērna bailes ir netipiskas viņa vecumam vai ļoti spēcīgas savās izpausmēs, ka ir apgrūtināta bērna ikdiena (mijiedarbība ar apkārtējiem, sekmes, miegs), tās var pārtapt fobijās.

KAS JĀZINA MUMS VECĀKIEM:

  1.  Bērni vienmēr bailes izjūt kā īstas. Svarīgi runāt par biedējošo, jo tas palīdz noņemt spriedzi un bailes kļūst mazāk spēcīgas. Pētīsim bērnu bailes un mēģināsim izprast bērna iedomu scenārijus.
  2. Neizsmiesim bērnu bailes sakot:”Nepaliec muļķīgs” utml.
  3. Būsim uzmanīgi, jūtīgi un atbalstoši palīdzot pārvarēt bērnu bailes. Neprovocēsim situācijas, kurās bērns nejūtas drošs.
  4. Mācīsim bērniem novērtēt bailes. Cilvēki, kuri spēj iztēloties baiļu intensitāti, daudz veiksmīgāk iemācās tās pārvarēt un kontrolēt. Vērtēt var skalā no 1-10, var iztēloties, cik tālu ķermenī bailes ir ienākušas (piemēram, līdz ceļiem vai līdz viduklim). Tas palīdz apjaust katra spēku, kas nepieciešams baiļu pārvarēšanai.
  5. Mācīsim baiļu pārvarēšanas stratēģijas. Būsim bērna drošais patvērums: iedrošināsim tuvoties, piemēram, bailīgajam objektam vai vietai un ļausim atgriezties pie mums drošajā vietā. Neatstāsim bērnus vienus ar bailēm. Mācīsim pozitīvo runu: “Es to spēju”, “Ar mani viss būs kārtībā”, “Es esmu drošībā” utml. Skaitīsim burvju vārdus vai zīmēsim burvju lietas, kas palīdz atvairīt biedējošo.
  6. Noderīgas ir relaksācijas tehnikas: vizualizācija (palīdzēt iztēloties bērna drošo vietu, kur vienmēr var justies labi, piemēram, tēta klēpī), dziļa elpošana (plaušas ir kā baloni, kas lēnām piepildās ar gaisu un lēnām izpūšās).

 

Nebaidīsimies no bailēm.

, , ,