Bērnu seksualitāte

Seksualitāte un visi ar to saistītie jautājumi mums vecākiem aizvien ir mulsinoši. Nereti mazu bērnu vecākiem šie jautājumi šķiet neaktuāli, bet patiesībā bērna seksuālā attīstība sākas jau agrīnā vecumā. Mācīsimies kopā, būsim zinoši un saprotoši, kad runa būs par bērnu seksualitāti.

Seksualitāte gluži tāpat kā citas attīstības formas aizsākas jau kopš dzimšanas. Seksuālā attīstība ietver ne tikai fiziskas ķermeņa pārmaiņas, bet veido arī izpratni un zināšanas par seksuālu uzvedību. Vecāki bieži ir noraizējušies, vai bērna seksuālā uzvedība atbilst vecuma normai. No vienas puses, pieaugušie vēlas sniegt informāciju, bet, no otras puses, baidās, ka “bērni uzzinās par daudz”. Tāpēc seksuālā attīstība gandrīz vienmēr ir mulsinoša gan bērniem, gan viņu vecākiem. Tādēļ izpratne par bērnu seksuālo attīstību var sniegt atbildes uz mulsinošiem jautājumiem, kā arī palīdzēt mācīties runāt ar bērnu par šīm lietām un veidot viņa priekšstatus un vērtības.

Bērni līdz 2 gadu vecumam Jau ļoti agrīnā vecumā bērni izrāda interesi par savu ķermeni. Bērni jau 4 mēnešu vecumā mēdz pieskarties sava ķermeņa intīmajām vietiņām. Šādi pieskārieni ir normāli un dabiski. Tādējādi bērni nomierinās un izjūt patīkamas sajūtas, taču tās NAV pielīdzināmas pieauguša cilvēka sajūtām aiztiekot savu ķermeni. Bērni sāk apzināties, ka ir atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Bērni sāk saprast, ka tas ir saistīts ar ķermeņa atškīrībām. Sabiedrība jau ļoti agrīni māca par dzimuma lomām.

Bērni vecumā 2-5 gadi Šajā vecumā bērni ir iemācījušies noģērbties un apģērbties. Daudziem bērniem patīk būt plikiem. Viņi izrāda interesi par to, kā cilvēks izskatās bez drēbēm. Interese un ķermeņa intīmo vietu izzināšana ir vecumam atbilstoša uzvedība. Bērni šajā vecumā mēdz rādīt savu ķermeni, jautāt par ķermeņa funkcijām un detaļām, bērni masturbē, lai nomierinātos. Tāpat arī mēģina atrast vārdus, apzīmējumus ķermeņa daļām un funkcijām. Spēlējas ar vārdiem un apzīmējumiem, pārbaudot apkārtējo robežas. Tādēļ svarīgi mācīt korektus un pieņemamus ķermeņa daļu  un funkciju apzīmējumus. Reizēm bērni mulst, jo nezin pareizos jēdzienus. Šajā vecumā raksturīgas vienaudžu spēles ” dakteros”, “es tev parādīšu savu, ja tu man parādīsi savējo”, “ģimenēs” (bērni cenšas atdarināt pieaugušo uzvedību: bučošanās, staigāšana rociņās, apkampšanās utml). Interese un sava ķermeņa izzināšana ir vecumam atbilstoša uzvedība. Uztraukumam ir pamats, ja bērnam šī uzvedība ir raksturīga visu laiku un ja bērns bieži iesaistās seksuālās rotaļās ar apkārtējiem (gan vienaudžiem, gan pieaugušajiem).

Bērni vecumā 6-9 gadi Bērni skolas vecumā apzinās un izprot būtiskas dzimumu atšķirības. Bērnu ķermeņi mainās un tas kļūst mulsinoši. Interese par seksualitāti pieaug un bērni vairāk vēlas vienatni, privāto telpu. Masturbēšana aizvien ir aktuāla un bērni to cenšas slēpt no pieaugušajiem. Nereti bērni sāk meklēt seksuāla rakstura uzskates materiālus, filmas, žurnālus, stāsta neķītrus stāstus un jokus. Sasniedzot pubertitāti skolniekiem rodas romantiska un seksuāla interese par vienaudžiem. Bērni šajā vecumā seksualitāti sāk izprast “pieaugušo” izpratnē, viņi sāk saprast noslēpumainību ap to.

Bērni 10- 13 gadi  Šajā vecumposmā bērnu seksuālā attīstība ir ļoti aktīva. Bērni kļūst ļoti ziņkārīgi, viņus interesē viss, kas skar seksualitāti. Ķermeņi nobriest: aug krūtis, sākas mēnešreizes, mainās balss, parādās apmatojums utt. Pusaudži bieži ir noraizējušies par sava ķermeņa pārvērtībām un gaida vecāku atbalstu, izpratni un izglītošanu par šiem jautājumiem. Pusaudži sāk izskatīties pieauguši, bet aizvien vēl ir bērni. Tas ir grūti un mulsinoši gan viņiem pašiem, gan viņu vecākiem. Šis ir nozīmīgs laiks, kad par seksualitāti runāt izglītojošā nozīmē.

Lielākoties interese un seksuālas rotaļas ir dabiska bērnu ziņkāre par seksuālo attīstību un pārmaiņām ķermenī. Tipiski tas notiek starp vienaudžiem, kas daudz laika pavada kopā, parasti tās ir spontānas darbības, nav bieži un regulāri, bērni tajās iesaistās labprātīgi un neizjūt diskomfortu, tās ir viegli pārtraucamas, ja pieaugušie to lūdz. Tomēr reizēm seksuāla uzvedība ietver vairāk kā dabisku ziņkāri. Reizēm bērnu labsajūta un drošība var būt apdraudēta. Seksuāla uzvedība NEatbilst normai, ja tā nav raksturīga un atbilstoša bērna vecumam (piemēram, trīsgadnieks izrāda interesi par pieaugušā ģenitālijām), ja spēlēs un sarunās parādās draudi, agresija, piespiešana,  ja darbībās iesaistās krasi atšķirīgu vecumu bērni (piemēram, 13gadnieks spēlē dakteros ar 3gadnieku un pieskaras viņa ķermeņa intīmajām vietām), ja darbības izraisa spēcīgas emocionālas reakcijas bērnos (dusmas, agresiju utml). Tādā gadījumā vienmēr ir svarīgi reaģēt uz bērna seksuālo uzvedību un noskaidrot KAS ir noticis.

KĀ IZGLĪTOT BĒRNUS

  1.  Mācīsim bērniem to, kas viņiem ir jāzina. Tas vien, ka bērna uzvedība un interese ir vecumam atbilstoša, nenozīmē, ka mēs pieaugušie drīkstam šo uzvedību ignorēt. Mācīsim, ka izzināt savu ķermeni nav nekas nosodāms, taču jāzina, ka katra cilvēka ķermenis pieder tikai un vienīgi viņam. Mēs ar to nedalāmies. Neviens nekad nevienam nedrīkst pieskārties nepatīkamā veidā. Mācīsim par labajiem un sliktajiem pieskārieniem, par tiesībā teikt ” NĒ”, par labiem un sliktiem noslēpumiem, par noteikumiem un personīgajām robežām, kā iemācīties atpazīt nedrošas situācijas. Noderīga info: www.dzimba.lv
  2. Neizvairīsimies no jautājumiem.  Sniegsim bērna vecumam atbilstošu un korektu informāciju. Svarīgi, lai bērni justu, ka esam gatavi klausīties un atbildēt uz jautājumiem.
  3. Apzināsim un ierobežosim neveselīgās un nevēlamās izglītošanas formas. Pārāk bieži bērnu seksuālās izglītošanas funkciju veic vienaudži un mediji (tv šovi, dziesmu klipi, filmas, video spēles utt) un nenoliedzami tas ietekmē viņu seksuālo uzvedību. Nereti šī informācija ir ne tikai nepareiza, bet arī nesaskan ar vērtībām, ko vecāki vēlētos ieaudzināt. Tādēļ, mediju ietekmes kontrolēšana un citu alternatīvu apzināšana ir svarīga bērnu izglītošanas daļa. Zināsim savu bērnu intereses, brīvā laika nodarbes, mīļākās TV pārraides, mūziku utt, veltīsim laiku sarunām, lai palīdzētu bērniem iemācīties pieņemt veselīgus lēmumus, veidot veselīgus uzvedības un attiecību modeļus.
  4. Meklēsim palīdzību un atbalstu, ja nejūtamies pārliecināti sarunās ar savu bērnu.

 

Lai mums izdodas izaudzināt zinošus un atbildīgus bērnus.

,