Bērna temperaments

Dažus bērnus audzināt ir pavisam viegli. Viņu rīcība ir viegli prognozējama, viņi ir mierīgi un visu jauno pieredzi uztver pozitīvi. Turpretī citi ir daudz grūtāk audzināmi. Nereti bērniem ir grūti kontrolēt savas emocijas un tikt galā ar jebkuru jaunu situāciju. Tad, kad bērna personība nesaskan ar citu ģimenes locekļu raksturiem, audzināšana kļūst par izaicinājumu ikvienam ģimenē. Protams, ikviena mūsu raksturs ir mainīgs, tomēr katram mums ir raksturīgas tipiskās/nemainīgās personības iezīmes.

Veids, kā bērns pielāgojas un iedzīvojas apkārtējā vidē, ir temperamenta noteikts. Temperaments ir iedzimta katra cilvēka iekšējā kvalitāte, kas nosaka to, kā ikviens no mums pielāgojas apkārtējai videi, veido un pauž savas emocijas, veido attiecības ar apkārtējiem. Temperaments raksturo mūs kā peronības. Lielākoties tas ir nemainīgs. Nav labu vai sliktu temperamentu, tie vienkārši ir atšķirīgi. Temperaments ikvienu bērnu padara unikālu. Svarīgi, lai mēs vecāki zinātu sava bērna temperamentu un cienītu viņa individualitāti. Tas palīdz mums saprast katra bērna stiprās un vājās puses, tas palīdz mums pazīt pašiem savus bērnus  un rosina veidot atbilstošu vidi, kas ļauj bērnam augt. Turklāt svarīgi, lai mēs vecāki zinātu arī savu temperamentu un tā atbilstību bērna temperamentam. Tas nenoliedzami var palīdzēt saprast iemeslus daudziem konfliktiem un viedokļu atšķirībām ģimenē. Iemācīsimies saredzēt atškirīgo, mācīsimies saprasties un tas palīdzēs veidot pozitīvas un atbalstošas savstarpējās attiecības.

Mūsdienās runā par 9 temperamenta iezīmēm:

  1. Aktivitātes līmenis- tas norāda, cik proporcionāli no visa laika bērns ir aktīvs un cik- mierīgs. Daži bērni ir ļoti aktīvi, vienmēr darbībā, grūti ierobežojami, turpretī citi stundām mierīgi spēlējas ar savām rotaļlietām.
  2. Regularitāte- tas norāda, cik viegli ir paredzama bērna uzvedība saistībā ar bioloģiskajām funkcijām. Dažiem bērniem gulēšana un ēšana norit “kā pēc pulksteņa”, citiem ir vāji izteikts dabiskais ritms.
  3. Pirmā reakcija uz jauno- tā ir saistīta ar piesardzību un to, cik viegli bērns pieņem visu jauno- jaunu ēdienu, cilvēkus, drēbes utt. Daži izvairās no nepazīstamā un to noraida, bet citi uz jaunām lietām un piedzīvojumiem reaģē ar prieku.
  4. Pielāgošanās- šī iezīme attiecas uz to, cik ātri vai lēni bērns pielāgojas jaunām situācijām un izmaiņām savā ierastajā gaitā. Bērniem ar adaptācijas grūtībām ir problēmas iejusties jaunā vidē- skolā, bērnudārzā u.c. Vieni pielāgojas viegli, citi- pamazām un ar grūtībām.
  5. Sensorais/fiziskais jūtīgums- tas norāda, cik jūtīgs ir bērns pret sensoriem stimuliem- temperatūras maiņām, garšas dažādību, pieskārieniem utt. Ļoti jūtīgiem bērniem ir grūti paciest troksni, spilgtu gaismu, raupju audumu u.c.
  6. Reakcijas intensitāte- šī iezīme attiecas uz to, cik spēcīgas ir bērna reakcijas neatkarīgi no tā, vai tās ir pozitīvas vai negatīvas. Dažiem bērniem ir spēcīgas emocionālās reakcijas, turpretī citi sevi izpauž daudz mērenāk.
  7. Noskaņojums- šī iezīme ir saistīta ar to, cik bieži bērnam ir patīkams, priecīgs un draudzīgs garastāvoklis, salīdzinājumā ar to, cik bieži viņš raud un jūtas nelaimīgs. Daži mazuļi gandrīz vienmēr jūtas laimīgi, turpretim citiem ikviens sīkums izraisa neapmierinātību.
  8. Uzmanības noturība-  tā ir saistīta ar koncentrēšanās spēju. Daži bērni var koncentrēties uz darbību, kaut arī visapkārt valda troksnis, turpretī citiem, lai kaut ko darītu, jābūt klusumā. Šī iezīme norāda, cik lielā mērā ārējie stimuli bērniem var traucēt veikt uzsākto darbību.
  9. Neatlaidība- šis jēdziens nozīmē to, cik ilgi bērns var darbību turpināt bez pārtraukuma, neraugoties uz šķēršķļiem. Daži bērni var ilgu laiku veltīt tam, lai kaut ko iegūtu vai panāktu, citi nav tik neatlaidīgi.

Balstoties uz skalu rādītājiem (katras skalas mērījums no 1-5), bērni tiek iedalīti 3 gruās. Grūtajam bērnam ir raksturīgas neregulāras ķermeņa funkcijas, viņš izjūt diskomfortu jaunās situācijās, lēnām pielāgojas pārmaiņā, pārsvarā ir ar negatīvu noskaņojumu. Viņam piemīt augsta emociju intensitāte.  Apmēram 10% bērnu iekļaujas šajā grupā. Tomēr svarīgi nošķirt grūto temperamentu no bērna uzvedības problēmām. Piemēram, regulāras hroniskas salimšanas, emocionāls stress, neadekvāta bērna uzvedība var būt saistīta ar nopietnām grūtībām bērna dzīvē nevis skaidrota ar temperamenta iezīmēm.Vieglajam bērnam ir raksturīgs pozitīvs noskaņojums, bioloģisko funkciju regularitāte un vāja vai vidēja reakciju intensitāte, viņš viegli pielāgojas jaunām situācijām un labi saprotas ar citiem. Šajā grupā ietilpst 40% bērnu. Kautrīgais bērns lēnām pielāgojas pārmaiņām, viņam raksturīgs zems aktivitātes līmenis un arī zems emociju intensitātes līmenis. šajā grupā ietilpst 5-15% bērnu. Apmēram 35-45% bērnu nevar iekļaut nevienā no grupām, jo tiem raksturīgas dažādas iezīmes.

Lai gan par temperamentu runā kā par bioloģiski noteiktu, tomēr arī zinātnē ir pierādīts, ka nekas nav nemainīgs. Tāpēc jo īpaši savrīgi ir atcerēties, ka gan bioloģiski noteiktajām iezīmēm, gan mūsu kā vecāku audzināšanas modeļiem ir nozīmīga ietekme uz bērna attīstību.  Svarīgi ir pazīt savu bērnu. Mācīsimies iepazīt un sadzirdēt savus bērnus. Mācīsimies izprast viņu rīcību un emocijas. Būsim pacietīgi un bezgala mīloši. Atcerēsimies, ka arī bērni mums māca KAUT KO par DZĪVI.

, , ,