Hiperaktivitāte

Uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms (UDHS). Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu slimo 5-10% bērnu. Mūsdienu sabiedrība jēdzienu “hiperaktivitāte” lieto bieži un pēc pieredzes spriežot nereti arī nepamatoti. Ko gan patiesībā nozīmē jēdziens hiperaktivitāte.

Jaunākie pētījumi liecina, ka UDHS ir uzskatāms par ģenētiski iegūtu.

  1. Nepietiekami attīstīta retikulārā formācija. Retikulārā formācija ļauj izvērtēt informācijas nozīmīgumu. UDHS gadījumā bērns nespēj izvērtēt informācijas nozīmīgumu, tāpēc reaģē uz pilnīgi vieisem kairinājumiem. Šie bērni ir nevis neuzmanīgi, bet gan pārlieku uzmanīgi, jo viņi pievērš uzmanību katram sīkumam. Šie bērni reaģē piems ir izvērtējuši situāciju, tāpēc reakcija bieži ir neadekvāta.
  2. Galvas smadzeņu pieres daivas attīstības traucējumi. Pieres daiva ļauj plānot un strukturēt darbību. Šie bērni nespēj saplānot savu rīcību.
  3. Transmediātoru darbības traucējumi.Šiem bērniem ir izjaukts noradrenalīna un dopomīna līdzsvars smadzenēs. Tas nemitīgi liek meklēt jaunus iespaidus, tāpēc šie bērni nespēj koncentrēties un noturēt uzmanību uz vienu konkrētu darbību.
  4. Galvas smadzeņu garozas un zemgarozas nelīdzsvarota darbība. Zemgarozas struktūrās atrodas daudz impulsu un enerģija, kuru strukturē garoza. Šiem bērniem ir apgrūtināta zemgarozas impulsu kontrole un iespēja tos vadīt.

Tomēr speciālisti nenoliedz, ka arī virkne sadzīves apstākļu var veicināt slimības attīstību. Kā cēloņus min:

  • nepareiza pārtika (vienveidīga, smaga, termiski apstrādāta, ar lielu cukura daudzumu, pārtikas konservanti);
  • pārāk ilga laika pavadīšana pie elektroiekārtām, kas izjauc cilvēka dabisko elektromagnētisko lauku, kas rada emocionālu un psiholoģisku diskomfortu, kas ilgstošas iedarbības rezultātā pārvēršas par slimību;
  • psihoemocionālās problēmas ģimenē (nesaskaņas, vardarbība uc)

UDHS diagnostika 

Lai tiktu definēts UDHS, bērni ir jāpēta ilgu laiku. Simptomiem jābūt klātesošiem jau pirms 7 gadu vecuma un vairāk nekā vienā vidē. Proti – vismaz divās vietās, piemēram, skolā un mājās, tikai ar neuzmanību skolā nepietiek, lai varētu uzstādīt šādu diagnozi. Izdala 3 simptomu grupas:

1. Uzmanības problēmas (lai uzstādītu diagnozi, jābūt vismaz 6 pazīmēm vismaz 6 mēnešus)

  • bērnam ir grūti koncentrēties vai viņš bieži kļūdās
  • bērnam ir grūtības noturēt uzmanību, pildot uzdevumu vai spēlējoties
  • bieži šķiet, ka bērns neklausās, kad viņu uzrunā
  • bērns nespēj sekot līdzi instrukcijām un tās izpilda kļūdaini
  • bērnam ir grūti organizēt savu darbību
  • bērns cenšas izvairīties no uzdevumiem, kuru izpildē ir nepieciešama patstāvība vai pacietība
  • bērns bieži pazaudē dažādas lietas
  • ārējie stimuli viegli novērš bērna uzmanību
  • bērns bieži aizmirst, kas viņam ir jādara

2. Hiperaktivitāte (jābūt vismaz 6 pazīmēm no hiperaktivitātes un impulsivitātes skalām kopā)

  • bērns knibinās vai nevar mierīgi nosēdēt krēslā
  • bērns ceļas no krēsla, kad tas netiek atļauts
  • bērns bieži skraida apkārt un dara to arī nepiemērotās situācijās
  • bērnam bieži ir grūtības mierīgi spēlēties vai iesaistīties citās mierīgās brīvā laika aktivitātēs
  • bērns bieži ir kā “dzīvsudrabs”
  • bērns pārlieku runā (nevietā, daudz, skaļi, intensīvi)

3. Impulsivitāte

  • bērns bieži pasaka atbildi, pirms ir pabeigts uzdotais jautājums
  • bērnam ir grūtības pagaidīt
  • bērns bieži pārtrauc citus

UDHS korekcija 

Korekcijā izšķir 3 aspektus:

Medicīniskā palīdzība: speciālista izrakstītie medikamenti, speciālas diētas, noteikts dienas režīms.

Darbs ar vecākiem: noteiktu prasmju apgūšana, kas uzlabo komunikāciju ar bērnu, palīdz viņu disciplinēt.

Darbs ar pedagogiem: noteiktu prasmju apgūšana, kas atvieglo un padara piemērotāku mācīšanās procesu un ikdienas vidi bērniem ar UDHS.

Svarīgi atcerēties, ka diagnozi Hiperaktivitāte jeb UDHS uzstāda tikai un vienīgi speciālists: bērna ģimenes ārsts vai neirologs.

Lūk daži ieteikumi ikvienam no mums un jo īpaši vecākiem, kuru bērniem piemīt kādas no augstākminētajām pazīmēm:

  1. Ieviesiet mājās noteikumus un tiem arī strikti sekojiet, piemēram, noteiktā kārtībā organizēt mājasdarbu izpildi, gulētiešanu utt. Bērniem ar UDHS vieglāk izpildīt zināmus rutīnas darbus nekā katru dienu rīkoties citādāk.
  2. Slavējiet bērnu par darbiem, kas viņam izdodas, apbalvojiet par labi paveiktiem mājas darbiem, sakārtotu istabu utt.
  3. Runājot ar bērnu, jāpanāk 100% uzmanība – jāizslēdz TV, radio, dators, jāskatās bērnam acīs, ja nepieciešams, pat jāsaņem aiz rokas.
  4. Runājot, izsakieties skaidri, tieši un nepārprotami. Veidojiet īsus teikumus un uzdevumus/ norādījumus dodiet pa vienam.
  5. Samaziniet uzmanības novēršanas iespējas. Piemēram, mācīšanās vietu iekārtojiet tālāk no logiem, durvīm.
  6. Izveidojiet nemainīgu dienas režīmu bērnam.

 

Būsim pacietīgi un iejūtīgi audzinot mūsu bērnus. Lai ikvienam no mums izdodas rast mieru un ieviest zināmu kārtību dzīvē. Iemācīsimies paši un iemācīsim saviem bērniem redzēt un just svarīgāko . 

, ,