Kā pateikt “Nē”

“NĒ”: bērniem nepatīk to dzirdēt un mums vecākiem nepatīk to teikt. Ir izpētīts, ka pirmsskolas vecuma bērni dienā dzird ap 400 “nē”. Pētījumi rāda, ka bērniem, kas “nē” dzird par daudz, ir sliktāka valodas un runas attīstība nekā bērniem, kuru vecāki piedāvā viņiem citu/ pozitīvu komunikācijas veidu. Turklāt bieži lietots “nē” zaudē savu vērtību un kļūst neefektīvs. Bērni reizēm nesaprot un nevar iemācīties noteikumus dzirdot tikai un vienīgi atbildi “nē”.

5 ALTERNATĪVAS NOLIEGUMAM

It kā sakiet “jā”: Piemēram, bērns veikalā prasa konfektes. Jūs variet teikt: ” Jā,konfekti varēs dabūt mājās pēc vakariņām. Tagad iesim pēc āboliem.”.

Skaidrojiet bērniem savu uzvedību un jūtas: Nesakiet :” Izbeidz” vai ” Nedari tā”. Svarīgi bērniem skaidrot, kāpēc viņu uzvedība ir nevēlama un nepieļaujama. Piemēram: ” Galdam sāp, ka tu pa viņu sit un tas var salūzt. Tev nebūs, kur zīmēt un ēst. Es bēdājos par to.” Skaidrojot mēs bērniem mācām, ka viņu uzvedība ietekmē arī apkārtējos. Šādās situācijās bērni mācās empātiju.

Dodiet bērnam izvēli: Piemēram: bērns istabā mētā bumbu. Tā vietā, lai teiktu : ” Istabā bumbu nespēlē”, piedāvājiet viņam iespēju sakot: ” Tu vari bumbu ripināt savā istabā vai iet ārā to spēlēt”. Piedāvājot izvēles, mēs iedodam bērniem sajūtu, ka viņiem ir teikšanā pār situāciju. 2gadniekiem, 3gadniekiem tādā veidā mācam izdarīt izvēles un attīstam viņu pašapziņu un neatkarības sajūtu. Svarīgi nepiedāvāt bērniem daudz izvēles, viņi tajās apjūk. Pirmsskolas vecumā 2 ir pietiekamas.

Sakiet un parādiet: Sakiet, ko drīkst darīt nevis, ko nedrīkst. Reizēm bērni nespēj pārtraukt darīt to, ko dara, pat tad ja daudzkārt dzirdējuši vecāku teikto “nē”, jo viņi nezin, ko darīt tā vietā. Maziem bērniem reizēm vistiešākajā veidā ir jāparāda rīcība, ko no viņiem sagaidam. Piemēram: bērns sit kaķim. Sakiet un parādiet, ka kaķītis ir jāpaijā. Ar maziem bērniem svarīgi to atkārtot vairākkārtīgi, līdz bērns pats iemācās vēlamo uzvedību. Riezēm arī bērni lietas dara neapzināti, ne speciāli: piemēram, šūpo kājas zem galda, sper pa mašīnas priekšāsēdētāja krēslu. Bērni ir aktīvi un bieži jūtas labāk, ja viņu ķermenis ir kustībā. Tas notiek neapzināti. Izmantojiet humoru tādās situācijās. Sakiet, lai pēda pārtrauc dancot.

Runājiet stingrā balsī/ tonī: Lielākoties bērni vārda “nē” nozīmi iemācās no mūsu balss toņa. Tādēļ mēs varam sarunāties izmantojot vajadzīgo toni, bet nelietojot aizlieguma formu. Rezervējiet strikto toni situācijām, kad bērnam jāsaprot, ka saruna ir nopietna.

 

 

, ,