Mobings

 

Kas vecākiem būtu jāzina par mobingu jeb bērnu savstarpējo vardarbību

Lielākajai daļai bērnu ir nācies saskarties ar mobingu vienā vai citā veidā. Bērni ir tikuši apsaukāti, ignorēti, vai tieši otrādi – paši attiecas nelaipni vai agresīvi pret citiem.

Visas mobinga formas ir kā iespēja bērnam mācīt par to, kā draudzīgi pastāvēt līdzās cits citam, kā būt atbildīgiem cilvēkiem un kā būt par kādas grupas vai kopienas daļu.

Ir dažādu veidu mobings – fiziskais, emocionālais, verbālais vai arī šo veidu kombinācijas. Tas sevī ietver divu bērnu savstarpēju ilgstošu, vardarbīgu konfliktu, bērnu grupas mobingu pret vienu vai bērnu grupas mobingu pret citu bērnu grupu. Mobings, tā pat kā citas vardarbības formas sevī ietver:

  • Spēku nesamērību
  • Dažādus emocionālos stāvokļus – upuris būs satraukts, bet varmāka – pašpārliecināts un kontrolējošs
  • Upura vainošana notikušajā
  • Līdzjūtības trūkums
  • Varmākas iejūtības un intereses trūkums par upura jūtām un interesēm

Varmākas, kas veic mobingu parasti ir bērni, kam pašiem bijusi vardarbīga pieredze. Reizēm tie ir bērni, kas nonākuši tādās dzīves situācijās, ar kurām viņi netiek galā un liek justies nespēcīgiem. Tie var būt bērni ar vājām sociālajām prasmēm, kas jūtas neiederīgi, kas nesaņem gaidīto no skolas vai ģimenes. Viņi pazemo savus vienaudžus, lai justos kompetenti, veiksmīgi, lai iegūtu kontroli pār kādu, lai atbrīvotos no savas bezspēcības sajūtas.

Kas ir upuri

 Ne visi bērni ir vienādās pozīcijās, lai kļūtu par iespējamiem mobinga upuriem. Tie bērni, kas ir pakļauti mobinga riskam, parasti ir ar šādām iezīmēm:

  • Zems pašvērtējums
  • Nedrošība
  • Sociālo prasmju neesamība
  • Ir ātri saraudināmi un satraucami
  • Nespējīgi pastāvēt paši par sevi

Reizēm bērni šķietami izsauc vardarbību pret sevi. Šie bērni kaitina potenciālo varmāku, un nespējot laikā apstāties padara sevi par upuriem, jo nespēj sevi efektīvi aizstāvēt, kad spēka balanss pāriet varmākas pusē.

Bērni, kas necieš no mobinga, parasti ir ar labākām sociālajām prasmēm un labākām konfliktu risināšanas prasmēm. Viņi ir spējīgi sevi aizstāvēt, nekļūstot agresīvi un uzbrūkoši. Viņi piedāvā kompromisu un alternatīvus risinājumus. Viņi labāk saprot citu cilvēku jūtas un ir tie, kas vislabāk var palīdzēt konflikta risināšanā un mudināt citus bērnus meklēt palīdzību.

Ja Jūsu bērns cieš no mobinga – vienaudžu savstarpējās vardarbības

Ja jūs uzzināt, ka jūsu bērns cieš no mobinga, jums var būt tūlītēja vēlme viņu pasargāt un konfrontēt ar pāridarītāju. Jūs varat justies apkaunots un vēlēties, lai jūsu bērns „saņemtos” un cīnītos pretī. Iespējams, Jūs varētu  justies  arī  bezpalīdzīgs. Šīs jūtas ir ļoti cilvēciskas, taču neviena no šīm reakcijām nepalīdzēs atrisināt radušos situāciju.

Iegūstiet cik vien iespējams daudz informācijas par situāciju; izvairieties vainot kādu notikušajā, arī pāridarītāju (vai pāridarītājus). Novērojiet sava bērna uzvedību un saskarsmes stilu ar citiem. Pavaicājiet sev, ko jūs zināt par savu bērnu un kā jūs varat pavērst radušos situāciju.

Ja jūs komunicēsiet ar vardarbīgā bērna vecākiem, atcerieties, ka viņi visticamāk būs ieņēmuši aizsargpozīciju. Atcerieties, ka mērķis ir radīt veselīgu un audzinošu vidi visiem bērniem, nevis vēl vairāk sarežģīt situāciju.

Ir daži soļi, ko jūs varat veikt, lai palīdzētu savam bērnam:

  • Apspriediet, kā citādi reaģēt uz mobingu:

-Nereaģē, ej prom, meklē palīdzību, ja nepieciešams

-Piekrīti pāridarītājam, saki: „Tev taisnība,” un ej prom.

-Esi pašpārliecināts.

  • Izspēlējiet lomu spēli. Tā padara prasmes pielietojamas dzīvē. Izmēģiniet dažādas situācijas, lai bērns var trenēties dažādi reaģēt. Apspriediet tādas preventīvas metodes kā turēšanās kopā ar citiem bērniem, neiesaistīšanās ar vardarbīgajiem bērniem nekādās attiecībās. Sakiet bērnam, ka nevajag to uztvert personīgi, ka tā īstenībā ir vardarbīgā bērna problēma, nevis Jūsu bērna.

Ja Jūsu bērns ir vardarbīgs pret citiem bērniem

Neviens vecāks nevēlas dzirdēt, ka viņa bērns izturas vardarbīgi pret vienaudžiem.

Jūsu pirmā reakcija visticamāk būs aizsardzība. Padariet situāciju mierīgāku, ļaujot sev pārdomāt un pārstrādāt teikto. Piemēram: „Tā vietā, lai piekārtu „birku” manam bērnam, pastāstiet, lūdzu, kas notika.” Lieciet sevī tiešām ieklausīties. Atcerieties, ka šī saruna ir nepieciešama jūsu bērna labklājībai, neatkarīgi no tā, kā tā tiek pasniegta.

Pat ja jūsu bērns uzvedas agresīvi un vardarbīgi, atcerieties, ka šī uzvedība nāk no viņa paša nedrošības sajūtas un ievainojamības. Jums jānoskaidro kā notiek jūsu bērna saskarsme ar citiem, un kas risinās bērna iekšējā pasaulē, kas varētu likt viņam uzvesties agresīvā veidā.

Runājot ar savu bērnu, NEVAINOJIET VIŅU. Neveidojiet diskusijas par to „kāpēc” tas notika. Jūsu sarunā vajadzētu fokusēties uz dažām pamatlietām:

  • Mobings – vardarbība nav pieņemama ne mūsu ģimenē, ne sabiedrībā
  • Atcerieties par lomu spēli; izspēlējiet dažādas situācijas
  • Kā es varētu palīdzēt? Pie kā bērns varētu griezties skolā, ja atkal nonāktu līdzīgā situācijā?
  • Paskaidrojiet mobinga un agresijas sekas ļoti sīki un smalki.
  • Jūs vēlaties pārtraukt šādu uzvedību, mēģiniet izprast bērna sajūtas; māciet piemērotākus saskarsmes veidus un apbalvojiet par labu uzvedību.

Izsargāšanās no mobinga

Tiklīdz bērni sāk saziņu ar citiem, mēs varam viņus mācīt nebūt vardarbīgiem pret citiem un nepakļauties mobingam. Mēs varam viņiem mācīt izpaust savas jūtas verbāli, ierobežot un mainīt viņu uzvedību, un mācīt viņiem labākus veidus kā izpaust savas emocijas un vēlmes.

Bērni paši neiemācās tikt galā ar šādām situācijām. Mums viņi jāmāca.

Sadarbībā ar www.dzimba.lv un drosmedraudzeties.lv

,